Jūs atrodaties šeit

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc es saņēmu vēstuli par parādiem no AS “RĪGAS SILTUMS", ja man parādu nav?

Siltumenerģija tiek piegādāta pamatojoties uz līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, kas noslēgts starp AS „RĪGAS SILTUMS” un ēkas dzīvokļu īpašniekiem, kurus pārstāv ēkas pārvaldnieks.

Saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, AS „RĪGAS SILTUMS” izraksta rēķinu par visai ēkai kopumā piegādāto siltumenerģiju, pamatojoties uz ēkas siltummezglā uzstādītiem siltumskaitītāja rādījumiem. AS „RĪGAS SILTUMS” izrakstītā rēķina tālāka sadale, kā arī norēķinu veikšana ar dzīvokļu īpašniekiem ir ēkas pārvaldnieka kompetencē. Tādēļ AS "RĪGAS SILTUMS" rīcībā nav informācijas par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku veiktajiem/neveiktajiem maksājumiem.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu atbild dzīvojamās mājas īpašnieks, kas šī likuma izpratnē ir dzīvokļa īpašuma īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks). Ja dzīvokļu īpašnieki ir veikuši maksājumus par saņemto siltumenerģiju ēkas pārvaldniekam, bet pārvaldnieks saņemtos līdzekļus nav pārskaitījis AS “RĪGAS SILTUMS”, tad dzīvokļu īpašniekiem ir saistoša pārvaldnieka rīcība neveicot maksājumus AS “RĪGAS SILTUMS”.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 21.10.2008. noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26.punkta nosacījumiem AS “RĪGAS SILTUMS” ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pārtraukt siltumenerģijas piegādi, ja norēķini netiek veikti noteiktajos termiņos.

Lai nerastos situācija, ka parādu dēļ tiek pārtraukta siltumenerģijas piegāde, AS “RĪGAS SILTUMS” ir noteikti sadarbības principi ar siltumenerģijas lietotājiem :

  • Ja rēķins par piegādāto siltumenerģiju nav savlaicīgi apmaksāts, tiek nosūtīta atgādinājuma vēstule ēkas pārvaldniekam;
  • Ja parāds netiek apmaksāts, uzņēmuma darbinieki telefoniski sazinās ar ēkas pārvaldnieku, informējot, ka rēķina neapmaksas gadījumā AS ‘RĪGAS SILTUMS” būs spiesta informēt dzīvokļu īpašniekus.
  • Ja parāds joprojām nav apmaksāts, par parāda esamību tiek informēti dzīvokļu īpašnieki;
  • Ja arī pēc dzīvokļu īpašnieku informēšanas parāds nav apmaksāts, ēkas pārvaldnieks tiek brīdināts par siltumenerģijas piegādes pārtraukšanu, ja vēstulē norādītajā termiņa netiks apmaksāts parāds.

Aicinām ikvienu dzīvokļa īpašnieku vērsties pie pārvaldnieka un aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā, noskaidrojot iemeslus, kāpēc ēkai par piegādāto siltumenerģiju nav veikta samaksa pilnā apmērā

Kāda ir līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu slēgšanas procesa gaita?

AS “RĪGAS SILTUMS” interneta mājas lapā sadaļā līguma noslēgšanas procedūra ir sniegta informācija par līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu noslēgšanu, tam nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu paraugs, turpat ir atrodama iesnieguma līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu noslēgšanai veidlapa.

Informāciju par katrā konkrētā gadījumā nepieciešamajiem dokumentiem līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu slēgšanai var saņemt Līgumu grupā Cēsu ielā 3a 1.korpusā (tālrunis 67017270, 67017257).

Pēc iesnieguma un nepieciešamo dokumentu paketes saņemšanas, Līgumu grupas darbinieki sagatavo līguma projektu un iesniedz to klientam izskatīšanai.

Īpašnieks vai tā pilnvarota persona paraksta līgumu AS "RĪGAS SILTUMS" Cēsu ielā 3a 1.korpusā Līgumu grupā, uzrādot personas apliecinošu dokumentu.

Mūs neapmierina pilnvarotās personas (pārvaldnieka) darbs. Kā izvēlēties citu pilnvarotu personu (pārvaldnieku) un pārslēgt līgumu?

Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas mainīt pilnvaroto personu (pārvaldnieku), saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļu īpašnieki, sasaucot kopsapulci vai aptaujas veidā, var pieņemt šādu lēmumu. Lai lēmums būtu spēkā, par pieņemto lēmumu jānobalso dzīvokļu īpašnieku vairākumam (50% +1 balss).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic: „Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveida noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā”.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrās daļas noteikto, dzīvokļu īpašnieki pilnvaro vienu personu, kas var būt arī pārvaldnieks, pakalpojuma līguma noslēgšanai. Pilnvarotā persona slēdz līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) vārdā par pakalpojuma sniegšanu visai mājai.

Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai noslēgtu līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu un ĒISA?

Līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu noslēgšanai nepieciešami dokumenti atrodami mājas lapas sadaļa “Ēku pārvaldniekiem - Līgumu noslēgšana” nepieciešamie dokumenti (saraksts).

ĒĪSA līguma noslēgšanai papildus jāaizpilda iesniegums, kas atrodas sadaļā “Ēku pārvaldniekiem - Ēku apkalpošana”.

Vai varu noslēgt līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu un ĒISA atsevišķi savam dzīvoklim?

Līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu slēgšana ar atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem nav paredzēta normatīvajos aktos, kā arī Rīgā esošā siltumapgādes sistēma praktiski neļauj vienam dzīvoklim siltumenerģiju piegādāt, otram - nē. Siltumenerģijas piegādes tehnoloģija nedod iespēju piegādāt siltumenerģiju atsevišķiem dzīvokļiem. Siltumenerģijas piegāde ir iespējama tikai visam objektam (ēkai) kopumā, jo ēkai ir vienota, nedalāma siltumapgādes sistēma.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrās daļas noteikto, dzīvokļu īpašnieki pilnvaro vienu personu, kas var būt arī pārvaldnieks, pakalpojuma līguma noslēgšanai. Pilnvarotā persona slēdz līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) vārdā par pakalpojuma sniegšanu visai mājai.

Mans nekustamais īpašums (atsevišķas telpas) izvietots daudzdzīvokļu mājā. Kādā veidā es varu atvienoties no mājas kopējās sistēmas un noslēgt līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu manam īpašumam?

Līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu atsevišķām telpām daudzdzīvokļu mājā AS "RĪGAS SILTUMS" var slēgt tikai gadījumā, ja šīs telpas siltumenerģiju saņem no atsevišķa atdalītā pieslēguma individuālā siltummezgla, kurš ir uzstādīts saskaņā ar izstrādāto un saskaņoto ar minētās ēkas pārējās daļas īpašniekiem un AS “RĪGAS SILTUMS” siltummezgla ierīkošanas tehnisko projektu. Šis nosacījums nepieciešams, lai būtu iespējams realizēt siltumenerģijas pieslēgšanu vai atslēgšanu atsevišķām telpām neatkarīgi no pārējās daudzdzīvokļu mājas, kā arī uzskaitīt patērētās siltumenerģijas daudzumu.

Kā samazināt risku saslimt ar legionelozi?
  • Legionellas īpaši vairojas pie 20oC – 45oC temperatūras ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu, dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijās, elektriskajos ūdens sildītājos.
  • Ēkās kuru karstā ūdens sistēmas pēc projekta aprīkotas ar akumulējošām tvertnēm, ēkas īpašniekam jānodrošina karstā ūdens periodiska uzsildīšana virs 55oC, aktivizējot pretbakteriālo aizsardzību ar karstā ūdens automātiskā regulatora attiecīgajiem iestatījumiem.
  • Svarīgi regulāri dušu galviņas iztīrīt vai attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt tās, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
  • Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina reti lietojamie ūdens krāni un dušas. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes. Laiku pa laikam nepieciešams skalot reti lietojamus krānus.
  • Lielākā Rīgas ēku daļa tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni no Daugavas, būtu vēlams izvērtēt iespēju nodrošināt attiecīgu pretbakteriālo aukstā ūdens apstrādi pret legionelozes baktēriju iekļūšanas varbūtību aukstā ūdens cauruļvados, kas savukārt izslēgs iespēju legionelozes perēkļu veidošanos ēku cauruļvados un iedzīvotāju inficēšanas risku.
  • Ēku īpašniekiem (apsaimniekotājiem) būtu vēlams regulāri veikt dzeramā ūdens monitoringu atbilstoši 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
  • Ēkās uzstādītie siltummezgli var nodrošināt diennakts režīmā karstā ūdens uzsildīšanu līdz 55oC izejā no karstā ūdens siltummaiņa, ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) atbildība ir noteikt atbilstošus karstā ūdens režīmus.
Kā taupīt siltumu?
  • Radiatori jāatbrīvo no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē to optimālu siltumatdevi.
  • Aiz radiatoriem var novietot siltumu atstarojošu materiālu.
  • Pirms apkures sezonas radiatori kārtīgi jāiztīra ar putekļusūcēju.
  • Apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana, lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas vēdināt īsu brīdi un intensīvi. Nevajadzētu bez vajadzības turēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās.
  • Lai samazinātu siltuma zudumus, taupītu siltumu un tādējādi samazinātu apkures rēķinus, jānoblīvē bēniņu lūkas, jāiestiklo bēniņu un pagrabu logi, jānodrošina kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem.
  • Iesakām nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem. Ja nav iespējas to paveikt, jānoblīvē logu spraugas, ievietojot siltinošu blīvējumu. Dzīvokļu īpašniekiem ēkas norobežojošo konstrukciju nepilnības būtu jānorāda savam ēkas pārvaldniekam, lai tas tālāk var nodrošināt ēkas sakārtošanu.