Samazinoties āra gaisa temperatūrai šī gada janvārī patērētas 637 tūkst. megavatstundas siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī - decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399,2 tūkst. megavatstundas.
Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu 2026.gada janvārī, redzams, ka 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40–60%. Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60-80%, savukārt 4% ēku – vairāk par 80%, un ap 2% ēku tas pieaudzis mazāk par 40%, un tas apliecina ciešo saistību starp āra gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.
Vidējā āra gaisa temperatūra 2025.gada decembrī bija 2,8°C, savukārt šī gada janvāra vidējā āra gaisa temperatūrai bija -7,8°C (LVĢMC dati, stacijas adrese: Kronvalda bulvāris 4, Rīga). Šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Temperatūras pieturējušās zemas arī februāra pirmajā dekādē. Pēc aplēsēm, āra gaisa temperatūras pazeminājums par 1oC noved pie 5-8% siltumenerģijas patēriņa pieauguma.
Siltumenerģijas patēriņu ietekmē ne vien laikapstākļi, bet arī ēkas energoefektivitāte – jumta, sienu, bēniņu un pagrabu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, kā arī iedzīvotāju paradumi. Būtiska nozīme ir arī izvēlētajam siltuma režīmam, ko nosaka ēkas automatizētais individuālais siltummezgls un par kuru vienojas ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks kopā ar dzīvokļu īpašniekiem.
AS "RĪGAS SILTUMS" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš: “Lai ziemas aukstajos mēnešos sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un mazinātu finanšu slogu mājsaimniecībām, mēs no 2026.gada 1.janvāra līdz 31.maijam nepiemērosim līgumsodu par kavētiem maksājumiem par piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2025.gada decembra līdz 2026.gada aprīlim. Papildus tam līdz 2026.gada 31.maijam nodrošinām iespēju bez līgumsoda nokārtot arī iepriekšējos periodos izveidojušos parādus, aicinot klientus izmantot šo praktisko iespēju sakārtot savas saistības.”
Vienlaikus eksperti uzsver – ilgtermiņā būtiskākais rēķinu samazināšanas instruments ir ēkas energoefektivitāte. Kompleksi veikti pasākumi – norobežojošo konstrukciju siltināšana, logu nomaiņa, ventilācijas sistēmu sakārtošana, apkures un karstā ūdens sistēmu renovācija – var samazināt apkures izmaksas pat līdz 60%.
Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes eksperts Arnis Leilītis: “Aukstās ziemas skaidri parāda, cik nozīmīga ir ēkas energoefektivitāte. Iedzīvotājiem ir vērts pievērst uzmanību savas mājas energoefektivitātes klasei un salīdzināt to ar citām ēkām pilsētā. To ērti var izdarīt Rīgas pašvaldības tiešsaistes ēku kartē, kur redzams, cik efektīvi konkrētā ēka izmanto enerģiju un kur ir lielākais uzlabojumu potenciāls. Šobrīd ir pieejams Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums tehniskās dokumentācijas izstrādei, kas ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz renovētu ēku, un aicinām ar mums sazināties par iespējām to izmantot!”
Ne mazāk svarīgi ir ikdienas apsaimniekošanas jautājumi ēkas iekšienē – kā tiek uzturēti dzīvokļi un koplietošanas telpas, vai ir aizvērti logi un durvis kāpņu telpās, bēniņos un pagrabos, īpaši pie strauja temperatūras krituma, kad pieaug cauruļvadu aizsalšanas risks.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kas apkalpo aptuveni trešo daļu Rīgas daudzdzīvokļu māju, īpaši aicina iedzīvotājus, kuru dzīvokļos ir individuālā apkure – malka, gāze, granulas – aukstajā laikā neatstāt dzīvokļus neapkurinātus. Neapkurinātajos dzīvokļos aizsalst caurules, bez ūdens bieži atstājot arī daļu pārējās mājas. Savukārt mājās ar centrālo apkuri galvenais izaicinājums ir tieši siltuma zudumi, tāpēc RNP piedāvā gan īstenot pilnu renovāciju, gan palīdz pakāpeniski uzlabot energoefektivitāti – modernizē siltummezglus, piedāvā siltināt atsevišķus konstruktīvos elementus.
Lai atbalstītu iedzīvotājus, kas varētu saskarties ar grūtībām laikus segt komunālos maksājumus, arī RNP par saviem pakalpojumiem klientiem nepiemēros nokavējuma procentus.
AS RĪGAS SILTUMS atgādina, ka uzņēmums siltumenerģiju piegādā līdz atbildības robežai – ēkas siltummezglam, kur tiek uzskaitīts kopējais ēkas patēriņš. Turpmāko rēķina sadali dzīvokļu īpašniekiem veic ēkas dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās izvēlēts pārvaldnieks saskaņā ar Ministru kabineta noteikto metodiku.
Informācija par siltumenerģijas taupīšanas pasākumiem un katras mājas patēriņu pieejama AS "RĪGAS SILTUMS" tīmekļvietnē www.rs.lv.