Lai veidotu elastīgāku un efektīvāku sistēmu, pildot Valsts kontroles ieteikumus, Klimata un enerģētikas ministrijas ziņojumā minēto un ieviešot PIK (Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē) ieteikumus, ļaujot ik dienu iegādāties siltumenerģiju par zemāko tirgū pieejamo cenu, AS “RĪGAS SILTUMS” turpina pilnveidot siltumenerģijas iepirkuma tirgus modeli.
No 2026.gada 10.oktobra spēkā stāsies jauni siltumenerģijas iepirkuma tirgus noteikumi, kas paplašinās konkurenci starp siltumenerģijas ražotājiem, dos iespēju efektīvāk izmantot dažādus siltumenerģijas avotus un stiprinās ražotāju atbildību par piegāžu izpildi.
Izmaiņu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Rīgas siltumapgādes sistēmā prioritāri tiktu izmantota konkrētajā brīdī ekonomiski izdevīgākā pieejamā siltumenerģija, tādējādi nodrošinot zemākās iespējamās siltumenerģijas izmaksas patērētājiem.
Elastīgāks ikdienas iepirkums
Īstenojot Valsts kontroles ieteikumus, jaunajos noteikumos atsakāmies no iepriekšējos gados apkures sezonā izmantotās pastāvīgās slodzes tirgus dalībniekiem. Līdzšinējā tirgus darbība ir apliecinājusi, ka arī biokurināmā katlumājas spēj pietiekami elastīgi pielāgot ražošanu pieprasījumam, tādēļ turpmāk viss tirgū iepērkamais siltumenerģijas apjoms tiks iepirkts ikdienas izsolēs.
Maksimālā siltumenerģijas iepirkuma cena
Pēc AS “RĪGAS SILTUMS” iniciatīvas sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju tika izstrādāts risinājums, lai tirgus zonā ar biokurināmo ražotās siltumenerģijas cenu atsaistītu no dabasgāzes cenu svārstībām. Saeima nepieciešamos grozījumus ir pieņēmusi, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izstrādājusi maksimālās iepirkuma cenas noteikšanas metodiku, kas stāsies spēkā 10.oktobrī. Atbilstoši tai tirgus zonā tiks noteikta maksimālā siltumenerģijas iepirkuma cena, ko veidos pastāvīgā un mainīgā daļa, kas būs piesaistīta biokurināmā cenu izmaiņām.
Nākamais solis tirgus attīstībā – trīs stundu iepirkums
AS “RĪGAS SILTUMS” turpina attīstīt siltumenerģijas tirgu, veidojot ciešāku sasaisti ar elektroenerģijas tirgu. Iepriekš ieviestais ikdienas tirgus ir ļāvis samazināt siltumenerģijas iepirkuma izmaksas par vairāk nekā 20 miljoniem eiro gadā. Sperot nākamo soli, pirmie Baltijā ieviešam trīs stundu siltumenerģijas iepirkumu, kas ļaus koģenerācijas stacijām efektīvāk izmantot saražoto siltumenerģiju periodos, kad elektroenerģijas tirgus apstākļi ir tam labvēlīgi. Jaunais risinājums vienlaikus īsteno Valsts kontroles, Klimata un enerģētikas ministrijas un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijas par elastīgāka siltumenerģijas tirgus attīstību, lai palielinātu konkurenci un samazinātu izmaksas patērētājiem.
Ražotāju balansatbildība
Arī līdz šim līgumi ar siltumenerģijas ražotājiem paredzēja pienākumu ievērot apstiprināto ražošanas plānu un kompensēt AS “RĪGAS SILTUMS” izmaksas, kas rodas tā neizpildes gadījumā. Jaunajos tirgus noteikumos balansatbildības princips tiek nostiprināts arī noteikumu līmenī, nodrošinot vienotus un skaidrus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem.
Noteikumi vienlaikus rada motivāciju ražotājiem turpināt attīstīt savus siltumavotus, ieguldot Rīgas siltumapgādes sistēmai nepieciešamajās siltumenerģijas akumulācijas jaudās un attīstot elektrodu katlus. Patērētājiem tas nozīmē, ka AS “RĪGAS SILTUMS” turpina izmantot tirgus instrumentus, lai vismaz daļēji ierobežotu strauji augošo energoresursu cenu ietekmi uz siltumenerģijas tarifu.
Jaunie noteikumi ir pirmais būtiskais solis arī Valsts kontroles ieteikumu ieviešanā, un to pozitīvā ietekme būs jūtama jau gaidāmajā apkures sezonā. Nākamais būtiskais tirgus attīstības posms gaidāms 2028.gadā, kad saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumiem paredzēts pārskatīt koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodiku. Plānotās izmaiņas skars jau praktiski visu Daugavas labajā krastā iepirkto siltumenerģiju un ļaus siltumapgādes sistēmā uzņemt lielāku koģenerācijā saražotās siltumenerģijas apjomu, vienlaikus lielāku daļu no koģenerācijas sniegtajiem ekonomiskajiem ieguvumiem novirzot patērētājiem.