AS RĪGAS SILTUMS 2024./2025. finanšu gadu noslēdz ar stabilu peļņu, tīklu attīstību un būtiskiem soļiem ceļā uz klimatneitrālu siltumapgādi – gada TOP notikumu kopsavilkums

AS RĪGAS SILTUMS (RS) 2024./2025.finanšu gadā, kas noslēdzās 2025. gada 30. septembrī, nodrošināja efektīvu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un nodeva  tīklā 3 169 tūkst. MWh siltumenerģijas. Klientu skaits pieauga par 56 jaunām ēkām, kas apliecina centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēju un   pievilcību ilgtermiņā. 

Uzņēmuma apgrozījums sasniedza 239,6 miljonus EUR, finanšu rezultātus ietekmēja energoresursu cenu dinamika un tarifu izmaiņas. AS RĪGAS SILTUMS finanšu gadu noslēdza ar 6,37 miljonu EUR peļņu, saglabājot stabilu finanšu stāvokli un turpinot stratēģisko attīstību klimatneitrālas siltumapgādes sistēmas virzienā.  

 

JAUNI KLIENTI UN DARBĪBAS TERITORIJAS PAPLAŠINĀŠANA: CENTRALIZĒTĀ SILTUMAPGĀDE RĪGĀ AUG

1.Pieslēgtas 56 jaunas ēkas, plānotā siltumslodze 22,5 MW (siltumslodze ekvivalenta vidēja izmēra Latvijas pilsētai). Siltumenerģijas lietošanu tostarp uzsākušas šādas ēkas:

• Swedbank Centrālā ēka (Saules akmens), Balasta dambī 15, Rīgā, ar siltumslodzi 1,980 MW;
• Būvniecības nams “Kurši”, Brīvības gatvē 301, Rīgā, ar siltumslodzi 0,528 MW;
• Latvijas mikroķirurģijas centra ēka, Brīvības gatvē 332, Rīgā, ar siltumslodzi 0,312 MW;
• Rīgas Nacionālā sporta manēža, Kojusalas ielā 9, Rīgā, ar siltumslodzi 0,800 MW;
• Latvijas Nacionālā sporta centra jaunā sporta ēka, K.Barona ielā 99c, Rīgā, ar siltumslodzi 1,181 MW;
• Projekta “Heart of Hanza” dzīvojamā ēka, Hanzas ielā 3B, Rīgā, ar siltumslodzi 0,900 MW.

2.Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību 2025.gadā uzsākts projekts, kura ietvaros siltumtīkliem pieslēdzamas 8 pašvaldības ēkas, likvidējot 8 gāzes katlumājas (2 RS, 6 pašvaldības). 

Siltumtīklu būvniecības darbi 2025.gadā pabeigti objektos: 

• Matīsa 75 – bērnudārzs 
• Sparģeļu 1 – bērnudārzs 
• Krāsotāju 12 – koka ēku renovācijas centrs „KOKA RĪGA”. 

(2026.gadā realizācija plānota Čiekurkalna 1. līn. 64 (Čiekurkalna bibliotēka), Daugavpils 31 (Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs), Avotu 31 k-2 (Sociālā dienesta ēka), Altonavas 1 (Bērnudārzs “Ābecītis”), Biešu 2A (Bērnudārzs “Saulīte”)). 

3.Pabeigts  līdz šim lielākais jaunās paaudzes (zema potenciāla, 4. paaudzes) efektīvs siltumtīkls un pie CSA pieslēgta 16 dzīvojamo ēku apbūve Ropažu novadā, kas veicina ilgtspējīgu, efektīvāku siltumapgādi ar mazākiem siltumenerģijas zudumiem, mazāk CO₂ emisijām. Tas ir veiksmīgas sadarbības paraugs ar pašvaldību un ar nekustamo īpašumu attīstītāju, iezīmējot arī tālākos attīstības virzienus – gan vēl tālāk uz Ropažiem, gan arī Ķekavas un Mārupes novadiem un uz visām tuvākajām pieejamajām teritorijām Pierīgā. Šajā gadā tika stiprināta sadarbība Ropažu novadā, uzsākta sadarbība ar Ķekavas novadu un izvērtētas sadarbības iespējas Mārupes  novadā. 

Jaunās paaudzes efektīvi siltumtīkli izbūvēti arī A. Čaka un K. Barona ielās, uzsākta ieviešana Mežaparkā, Čiekurkalnā, "Domus" attīstītajā apbūves projektā starp Kokneses prospektu. 

 

SILTUMTĪKLU MODERNIZĀCIJA – NOZĪMĪGĀKIE OBJEKTI

Noslēdzoties 2024./2025.finanšu gadam, kopā pārbūvēti un izbūvēti 11,05 km siltumtīklu, tajā skaitā 10,65 km no rūpnieciski izolētām caurulēm. Aprēķini liecina, ka zudumu samazinājums tiek prognozēts 10 373 MWh/gadā un CO₂ ietaupījums pie zuduma samazinājuma būs 1 224 tonnas CO₂ ekv./gadā. 

• Dzelzavas iela (pirms neatkarīgās sabiedriskā transporta līnijas un veloceliņu izbūves Dzelzavas ielā): 1,1 km pārbūve; cauruļvadi DN1200/DN300. Siltumtīklu vecums 44 gadi. Tika pārbūvēts sekcionējošās noslēgarmatūras mezgls ar DN1200 mm puspagrieziena vārstiem, ar lokāli vadāmu hidraulisko piedziņu. Labās prakses piemērs, kad siltumtīkli pārnesti no ielas vidusdaļas uz zaļo zonu, tādējādi arī  samazinot apkalpošanas aku skaitu uz ielas brauktuves.
• Zemitāna pārvads (pirms mobilitātes punkta izveides) 0,22 km; DN700/DN900. Siltumtīklu vecums 47 gadi. 
• Dzirciema iela:  0,965 km; 2DN450–500 un 2DN100–200. Siltumtīklu vecums 56 gadi.  Lai nodrošinātu drošu transporta līdzekļu kustību, pirms siltumtīklu pārbūves darbu uzsākšanas izvērtējām nepieciešamo lūku skaitu uz ielu braucamajām daļām, lūku skaits tika samazināts 3 reizes, likvidējot 30 lūkas un uzstādot 10 lūkas vietās, kur tas ir tehnoloģiski nepieciešams.
• Žīguru iela: 0,30 km; DN80 mm. Izbūvējot siltumtīklus DN80 mm 0.30 km garumā, tika likvidēta gāzes katlu māja Žīguru ielā 21, un 8 ēkas tika pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, līdz ar ko tiks samazināts dabasgāzes patēriņš un decentralizētās siltumapgādes īpatsvars Rīgas pilsētā.

 

ILGTSPĒJĪGI ENERĢIJAS RAŽOŠANAS RISINĀJUMI 

• “Imantā” uzstādīts Latvijā pirmais 49 MW elektrodu ūdenssildāmais katls – siltumenerģijas ražošanai zemu elektrības cenu periodos un tīkla balansēšanai. 
• Trijās siltumcentrālēs darbojas absorbcijas siltumsūkņi, atgūstot siltumu no dūmgāzēm un kondensāta (skurstenī izplūstošo dūmgāzu temperatūra  aptuveni 30°C). 
• Koncerns (RS un meitas sabiedrība Rīgas BioEnerģija) pārskata periodā palielināja ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursu (šķeldu).  Koncerna kurināmā īpatsvars pārskata periodā: 1 022 tūkst. MWh jeb 70%  siltumenerģija, kas saražota ar šķeldu (iepriekšējā periodā: 887 tūkst. MWh jeb 65%), bet ar gāzi saražotas 443 tūkst. MWh jeb 30% (salīdzinošajā periodā: 480 tūkst. MWh jeb 35%). Siltumenerģijas, kas saražota ar šķeldu, palielinājums saistīts ar meitas sabiedrības otrās šķeldas katlu mājas pieņemšanu ekspluatācijā iepriekšējā pārskata gadā. 

 

ENERGORESURSU TIRGUS UN TARIFS  – EFEKTĪVĀKI TIRGUS MEHĀNISMI RĪGĀ

• Jau otro gadu darbojas siltumenerģijas dienas tirgus, nodrošinot iespēju neatkarīgajiem ražotājiem piedāvāt ražot siltumenerģiju koģenerācijas stacijās, ievērojot tirgus situāciju elektroenerģijas biržā, tai skaitā nodot atlikumsiltumenerģiju.
• Sagatavoti priekšlikumi regulējuma uzlabošanai un cenu griestu noteikšanai ražotājiem, kas nav sasaistīti ar dabasgāzi. 
• Resursu cenu izmaiņas Lai arī resursu cenām ir tendence stabilizēties, tās joprojām bija mainīgas, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu. Vidējais RS tarifs 2024./2025.finanšu gadā bija  74,40 EUR/MWh. 
• 2025.gadam noslēgti fiksēti līgumi par gāzi un šķeldu; uzlaboti siltumenerģijas tirgus noteikumi, kā rezultātā iesniegts samazināts tarifs attiecībā pret sākotnēji aprēķināto. 

 

STRATĒĢISKIE PROJEKTI CEĻĀ UZ KLIMATNEITRALITĀTI: NO NOTEKŪDEŅIEM LĪDZ ATLIKUMSILTUMAM – RĪGA TESTĒ NĀKAMĀS PAAUDZES SILTUMAPGĀDI 

• Siltuma atgūšana no notekūdeņiem: Projektā “ENABLE DHC” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru veikti tehniski ekonomiskie aprēķini siltuma atgūšanai no bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” ar mērķi atgūto siltumenerģiju izmantot Daugavgrīvas un Bolderājas siltumapgādē, norit papildus scenāriju modelēšana un digitālās simulācijas izveide projekta ietvaros.  
• Atlikuma siltums un dzesēšana: sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" izvērtēti potenciālie atlikuma siltuma un dzesēšanas pakalpojumu risinājumi. Pēc tehniski ekonomiskās analīzes ir identificēts konkrēts pilotprojekts, kura tālākai virzībai jau ir sagatavots un iesniegts projektēšanas uzdevums.  
• Pelnu apsaimniekošana: sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" un LVMI "Silava" gūta pieredze par koksnes pelnu ienesi meža augsnē un novērtēta tās ietekme uz vidi. Balstoties uz RS pelnu kvalitātes vērtējumu, rosināti uzlabojumi normatīvajos aktos, kas ļautu šo praksi izvērst plašākā mērogā, vienlaikus samazinot uzņēmuma izmaksas.  
• Siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas izveidošana: sadarbība ar Klimata un enerģētikas ministriju uzsākts darbs pie "zaļās" siltumenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas izstrādes un ieviešanas Latvijas siltumapgādē. 

 

STARPTAUTISKU BANKU FINANSĒJUMA PIESAISTE

• Tika sekmīgi pabeigta padziļinātā pārbaude un noslēgts aizņēmuma līgums ar Eiropas Padomes Attīstības banku (CEB) par 40 miljonu EUR finansējuma piesaisti 50% no siltumtīklu rekonstrukcijai un attīstībai 4 gadu periodam (2024./2025.f.g. - 2027./2028.f.g.). Saņemta aizņēmuma pirmā daļa 14. miljoni EUR.
• Pabeigta padziļinātā pārbaude ar Eiropas Investīciju Banku (EIB). Plānots noslēgt līgumu  par 40 miljonu EUR finansējumu. Finansējums segtu atlikušos 50% no siltumtīklu  rekonstrukcijai un attīstībai 4 gadu periodam (2024./2025.f.g. - 2027./2028.f.g) paredzētā finansējuma. Plānots saņemt finansējuma pirmo daļu.