Jūs atrodaties šeit

Vēsture

Rīgas centralizētās siltumapgādes vēsture
 
1952.gads. Pirmās siltumtrases projektēšanas darbu uzsākšana. Tās celtniecības darbus veica vienlaicīgi ar Rīgas TEC -1 būvniecību.
 
1956.gads. Siltumcentrāle "Andrejsala" (Rīgas VRES) uzsāka Rīgas Jūras tirdzniecības ostas dzīvojamo ēku masīva siltumapgādi.
 
1958.gads. Lai nodrošinātu siltumtīklu celtniecības uzraudzību un to ekspluatāciju, 1958.gada sākumā tika izveidots Rīgas termoelektrocentrāles (TEC-1) siltumtīklu cehs, kuru 1959.gada janvārī pārveidoja par Rīgas pilsētas siltumtīklu cehu LATVENERGO sastāvā.
 
1958.gada 3.novembris. Pirmās siltumtrases nodošana ekspluatācijā. Par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva VEF un Vagonu būves rūpnīca.
 
1959.gads. Siltumtrases tiek pagarinātas līdz Matīsa ielai. Rīgas pilsētas siltumtīklu ceha vajadzībām uzbūvēja ražošanas bāzi Cēsu ielā 3. Šajā laikā tas apkalpoja 2,3 km siltumtīklu, kuriem bija pieslēgti 89 abonenti. Tiem piegādātās siltumenerģijas daudzums 1959.gadā bija 47,5 tūkst. Gcal.
 
1960.gads. Pirmā siltumtrase tiek pagarināta līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
 
1961.gada 1.jūnijs. Uz Rīgas pilsētas siltumtīklu ceha bāzes kā patstāvīga organizācija tika izveidoti "Rīgas siltumtīkli". 1972.gadā to pārveidoja par Termofikācijas un centralizētās siltumapgādes pārvaldi, bet 1992.gadā - par Termofikācijas pārvaldi, kura darbojas LATVENERGO sastāvā.
 
1966.gads. Paplašinoties centralizētās siltumapgādes sistēmai, tika izveidota Rīgas pilsētas Dzīvokļu pārvaldes siltumsaimniecības direkcija, bet 1971.gadā - Rīgas pilsētas siltumtīklu uzņēmums "Siltums", kurš apkalpoja ēku iekšējās siltumsistēmas un daļu no sadales tīkliem. 1992.gadā to reorganizēja, nodibinot atsevišķu rajonu pašvaldību siltumuzņēmumus, kuri veica tās pašas funkcijas.
 
No 1966.gada līdz 1974.gadam. Sakarā ar jaunu rūpniecības uzņēmumu un dzīvojamo masīvu celtniecību bija nepieciešams palielināt siltumražošanas jaudas. Papildus tika uzbūvētas vairākas siltumcentrāles: "Ķengarags", "Daugavgrīva", "Imanta" un "Ziepniekkalns", kā arī rekonstruētas un modernizētas atsevišķiem uzņēmumiem piederošās katlumājas "Zasulauks" un "Vecmīlgrāvis", kuras tiek iekļautas centralizētā siltumapgādes sistēmā.
 
1974.gads. Rīgai siltumu sāk piegādāt TEC-2.
 
1983.gads. Lai nodrošinātu stabilu siltumsistēmu darbību, tika izveidota automatizēta dispečeru vadības sistēma.
 
1996.gada 14.marts. Pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums - akciju sabiedrība "RĪGAS SILTUMS", kurš savu darbību uzsāka tā paša gada 1. maijā. Jaunizveidotajai akciju sabiedrībai tika nodotas privatizējamās valsts a/s "LATVENERGO" Termofikācijas pārvaldes, Rīgas pilsētas pašvaldību siltumapgādes un citu siltumsistēmu apkalpojošo uzņēmumu funkcijas.
 
1997.gads. Uz visām AS "RĪGAS SILTUMS" siltumenerģijas realizācijas robežām ir uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji un norēķini par siltumenerģiju pilnībā notiek pēc siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem.
 
1999.gads. Ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu izstrādāts Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts un tika īstenots demonstrācijas projekts - piecu centrālo siltumpunktu likvidācija un 15 individuālo siltummezglu izbūve.
 
2001.gads. Izveidots Klientu palīdzības dienesta bezmaksas tālrunis 80 0000 90, pabeigta centrālo siltumpunktu likvidācijas programma. Rīgas siltumapgādes sistēmā likvidēti visi 170 centrālie siltuma punkti un uzstādīti vairāk par 2,5 tūkstošiem individuālo siltummezglu.
 
2002.gads. Turpināta individuālo siltummezglu nomaiņas programma, to kopējais skaits sasniedz 3458. Slēgtas četras vidēja lieluma katlumājas Pārdaugavā, izbūvējot siltumtīklus līdz siltumcentrālei "Imanta". Uzsākts darbs pie siltumcentrāles "Imanta" pārveidošanas darbam koģenerācijas režīmā.
 
2003.gads. Darbu uzsācis pirmais uzņēmuma siltumavots, kas darbojas koģenerācijas režīmā - katlumājā Viestura prospektā uzstādīts gāzes dzinējs ar elektrisko jaudu 0,5 MW. Lai paaugstinātu siltumapgādes drošību Rīgas centrā, kā arī, ņemot vērā a/s "Latvenergo" plānus slēgt siltumcentrāli "Andrejsala", izbūvēts saistvads, kas savieno siltumtīklus Kr.Valdemāra un Skanstes ielu rajonā ar siltumtīkliem pilsētas centrā.
 
2004.gads. Pēc siltumcentrāles "Daugavgrīva" rekonstrukcijas darbu uzsācis tvaika turbīnas koģenerācijas bloks, turpinās darbs pie koģenerācijas stacijas izveides siltumcentrālē "Imanta". Uzsākts darbs pie siltumskaitītāju datu automatizētas nolasīšanas sistēmas izveides.
 
2005.gads. Likts pamatakmens siltumcentrāles "Imanta" koģenerācijas blokam, saņemta un uzstādīta lielākā daļa iekārtu elektroenerģijas ražošanai. Jauno būvniecības projektu attīstītāji arvien vairāk novērtē uzņēmuma piedāvājuma izdevīgumu, pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādes sistēmai – kopējā jaunajiem klientiem pieslēgtā siltumslodze ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā iepriekšējā gadā, jauno klientu skaits pieaudzis gandrīz divas reizes.
 
2006.gads. Nodots ekspluatācijā siltumcentrāles "Imanta" koģenerācijas bloks.
 
2007.gads. Turpinājās siltumcentrāles „Imanta” modernizācija - pabeigta atlikušo divu ūdenssildāmo katlu KVGM-100 Nr.4 un Nr.5 modernizācija ar frontālo ekrānu nomaiņu un četru modernu  automatizēto firmas „TODD” (ASV) zema līmeņa NOx degļu uzstādīšanu. Vienlaicīgi veikti vides aizsardzības pasākumi, uzstādot nepārtrauktās kaitīgo izmešu monitoringa sistēmas, kā arī realizējot trokšņu slāpēšanas pasākumus.
 
2009.gads. Realizēta koģenerācijas stacijas celtniecība katlumājā Keramikas ielā 2a, uzstādot divus gāzes dzinējus ar kopējo elektrisko jaudu 2,4 MW. Katlumājā Keramikas ielā 2a uzstādīti kondensācijas ekonomaizeri abiem ūdenssildāmajiem katliem, kā rezultātā katlu lietderības koeficients pārsniedz 100%. Pēc saistvada izbūves starp katlumājām Gobas ielā 33a un Keramikas 2a paaugstinājusies siltumapgādes drošība Bolderājā, vienlaikus nodrošinot optimālu koģenerācijas iekārtu noslodzi. Siltumcentrālē „Imanta” ūdenssildāmajam katlam Nr.3 uzstādīts  kondensācijas ekonomaizeris, paaugstinot katla lietderības koeficientu virs 100%.
 
2010.gads. Siltumcentrālē „Imanta” uzstādīts siltumsūknis, kas dod iespēju utilizēt koģenerācijas energobloka palīgsistēmu dzesēšanas ūdeni ar siltumjaudu 2 MW. Projekta realizācijas rezultātā ir paaugstināta koģenerācijas energobloka darbības efektivitāte. Modernizēta siltumcentrāles „Imanta” ūdens ķīmiskās attīrīšanas sistēma, kas dod iespēju izmantot ekonomaizera kondensātu (sajaucot ar pilsētas ūdeni), samazinot pilsētas ūdens patēriņu. Pabeigta siltumcentrāles „Vecmīlgrāvis”  biokurināmo katlu uzstādīšana ar siltumjaudu 2x7 MW. Modernizācijas projekta realizācija palielināja biokurināmā izmantošanas daļu kopējā AS „RĪGAS SILTUMS” ražošanas apjomā no 2,2% uz 6,4%. Paralēli biokurināmo katlu izbūvei, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, tika realizēta ūdenssildāmo katlu nomaiņa, uzstādot jaunus gāzes ūdenssildāmos katlus ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu 3x16,4 MW. Katlumājā Bauskas ielā 207a veikta kondensācijas ekonomaizeru izbūve diviem ūdenssildāmajiem katliem, paaugstinot katlumājas lietderības koeficientu no 94% līdz 104-105%.
 
2011.gads. Uzsākta siltumcentrāles „Ziepniekkalns” biokurināmā koģenerācijas iekārtu izbūve ar elektrisko jaudu 4 MW. Siltumcentrālē „Vecmīlgrāvis” veikta vadības sistēmu un palīgiekārtu rekonstrukcija, uzstādot siltumakumulācijas tvertnes. Noslēgts līgums par siltumcentrāles „Zasulauks” biokurināmā katla ar siltuma jaudu 20 MW izbūvi.
 
2012.gads. AS „RĪGAS SILTUMS” 20.aprīlī noslēdza līgumu ar valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra” par projekta „Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem siltumcentrālē „Vecmīlgrāvis”” īstenošanu, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsta finansējumu 40% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Plānotās projekta attiecināmās izmaksas ir 476 370 lati, no tiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda plānotais finansējums ir 190 548 lati.
Dūmgāzu kondensators nodots ekspluatācijā.
 
2013.gads. Biokurināmā katlumājas „Zasulauks” atklāšana, siltuma jauda 20 MW. Siltumenerģijas ražošanā izmanto biokurināmo - koksnes šķeldu. Jaunā katlu māja darbosies bez pastāvīga apkalpojošā personāla. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
Atklāta siltumcentrāle „Ziepniekkalns” viena no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kurā koģenerācijas procesā kā kurināmo izmanto šķeldu. Tās siltuma jauda ir 22 MW, bet elektriskā jaudu 4 MW. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
KM Gobas 33A dabasgāzes ŪSK Viessmann Turbomat-RN HW-8000 Nr. 2 ar jaudu 8 MW aprīkots ar kondensācijas ekonomaizeru ar jaudu 0,4 MW, kas paaugstina katla darbības efektivitāti no 93% uz 98%. SC „Vecmīlgrāvis” biokurināmā ŪSK uzstādīts dūmgāzu kondensators ar jaudu 3,3 MW, kas paaugstina katlu darbības efektivitāti no 85% uz 113,5%.

2014.gads. AS „RĪGAS SILTUMS” un SIA „Enerģijas Risinājumi” dibina siltumenerģijas kopuzņēmumu SIA „Rīgas BioEnerģija”, kas attīstīs biokurināmā katlumājas celtniecības projektu. Attīstot projektu, iecerēts stabilizēt siltuma cenu Rīgā!

SC „Imanta” dabasgāzes ŪSK Nr.3 tika veikta dūmeņa stobra rekonstrukcija.

2015.gads. SC „Ziepniekkalns” dabasgāzes ŪSK KVGM-50 Nr.2 aprīkots ar kondensācijas ekonomaizeru ar jaudu 1,17 MW, kas paaugstina katla darbības efektivitāti no 95% uz 101%.

2016.gads.  Katlu mājā Kuģu ielā 26A  tika uzstādīta degšanas gaisa mitrināšanas sistēma, kas paaugstina ūdenssildāmo katlu ar kondensācijas ekonomaizeriem darbības efektivitāti vidēji par 6% un samazina dūmgāzu NOx saturu par vairāk kā 60%. Lietderības koeficienta pieaugums no 100% līdz pat 107,1%.

2017.gads. SC “Vecmīlgrāvis” tika uzstādīta pašpatēriņa koģenerācijas iekārta ar elektrisko jaudu 0,312 MW.

Izbūvēta katlu māja Briežu ielā 7A, Rīgā ar jaudu 850 kW.

SIA “Rīgas BioEnerģija” nodod ekspluatācijā  pirmo biokurināmā katlu māju Rīgas pilsētas Daugavas Labajā krastā Meirānu ielā 10 (bij. Rencēnu iela 16), Rīgā, ar kopējo nominālo siltuma jaudu 40 MW (2x20 MW), kas aprīkota ar dūmgāzu kondensatoriem ar kopējo jaudu 8 MW (2x4 MW). Kopējais KM lietderības koeficients pie nominālas slodzes vidēji 110,2%.

AS “RĪGAS SILTUMS” ieguva SIA “Rīgas BioEnerģija” 100% kapitāla daļu.

2018.gads. Izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu saskaņā ar 07.03.2017. apstiprinātajiem MK noteikumiem Nr.135 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumiem tiek uzsākta divu projektu realizācija:

-  biokurināmā ūdenssildāmo katlu ar jaudu 2x4 MW uzstādīšanas projekta īstenošana siltumcentrālē „Daugavgrīva”, kur katla ar dūmgāzu kondensatoru lietderības koeficients (pēc zemākās siltumspējas) apkures periodā pie ārgaisa temperatūras 0 °C būs 107,92%;

- biokurināmā katlu mājas ar katlu jaudu 40 MW izbūves projekta īstenošana siltumcentrālē “Imanta””, kur katla ar dūmgāzu kondensatoru lietderības koeficients (pēc zemākās siltumspējas) apkures periodā pie ārgaisa temperatūras 0 °C būs 115,7%.

KM Viestura prosp.20B ūdenssildāmā gāzes katls Nr.3 - Ygnis LR 1100 aprīkots ar kondensācijas ekonomaizeru. Lietderības koeficients pieauga no 94% uz 98%.

SC “Ziepniekkalns”  veikta radiācijas detektēšanas sistēmas SGS I piegāde un uzstādīšana. Iekārta paredzēta piegādātās šķeldas un degšanas procesā radušos pelnu radiācijas līmeņa kontrolei.

2019.gads. SC “Imanta” tika veikta ūdenssildāmā katla KVGM 100 Nr.3 kondensācijas ekonomaizera darbības efektivitātes paaugstināšana, izmantojot absorbcijas tipa siltumsūkni BROAD.

SC “Imanta” veikta tvaika katla VAPOR aprīkošana ar kondensācijas ekonomaizeru.

SC “Zasulauks” uzstādīta pašpatēriņa koģenerācijas iekārta ar elektrisko jaudu 0,5 MW.

SC “Ziepniekkalns” uzstādīts ūdenssildāmais gāzes katls ar jaudu 18 MW.

Biešu ielā 6, Rīgā tika izbūvēta katlu māja ar jaudu līdz 500 kW.

KM Bauskas ielā 207A ūdenssildāmais gāzes katla Nr.3 - Buderus Logano S 815-2500 tika aprīkots ar kondensācijas ekonomaizeru. Lietderības koeficients pieauga no 94% uz ne mazāk kā 98%.

Piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu tika pārbūvēts siltumtīklu maģistrāles M-11 posms Dzelzavas ielā no Lielvārdes ielas līdz Ilūkstes ielai ar kopējo garumu 0,52 km. Pirmo reizi Baltijā tika veikta siltumtīklu posma pārbūve bezkanāla tehnoloģijā, izmantojot rūpnieciski izolētas caurules ar diametru DN1200 mm. Siltumtīklu posms ir viens no noslogotākajiem siltumtīklu posmiem TEC-1 un TEC-2 siltumapgādes zonā un nodrošina siltumenerģijas piegādi 1256 ēkām Purvciema mikrorajonā, apgabalā starp Brīvības ielu un Valmieras ielu, Centrāltirgus rajonā un Vecrīgā. Režīmos ar TEC-2 maksimālo noslogošanu siltumtīklu posms nodrošina ar siltumenerģiju arī lietotājus Brīvības ielā, Gaujas ielā, Rusova ielā, Skanstes ielā, Eksporta ielā. Savukārt TEC-1 apturēšanas gadījumā ar siltumenerģiju tiek nodrošināti lietotāji līdz pat Sarkandaugavai.

2020.gads. KM Viestura prospektā 20B tika uzstādīta pašpatēriņa koģenerācijas iekārta ar elektrisko jaudu 0,02 MW.