You are here

Informācija par Energoefektivitātes likumu

Energoefektivitātes likums

2016.gada 3.marta Saeimas plenārsēdē tika pieņemts Energoefektivitātes likums, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un gala patēriņā efektivitāti. Energoefektivitātes likuma mērķis - racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, sekmējot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežojot klimata pārmaiņas.

Uz Energoefektivitātes likuma pamata ir pieņemti sekojoši Ministru kabineta noteikumi:

  • Ministru kabineta 26.07.2016. noteikumi Nr. 487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi ”;
  • Ministru kabineta 11.10.2016. noteikumi Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”;
  • Ministru kabineta 11.10.2016. noteikumi Nr. 669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu”;
  • Ministru kabineta 11.04.2017. noteikumi Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”;
  • Ministru kabineta 25.04.2017. noteikumi Nr. 221 “Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu”;
  • Ministru kabineta 25.04.2017. noteikumi Nr. 226 “Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi”.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.

Uzņēmuma energoaudits

Energoefektivitātes likums lielajiem uzņēmumiem (lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro un gada bilance kopumā — 43 milj. eiro) uzliek par pienākumu ieviest vides pārvaldības sistēmu vai veikt uzņēmuma energoauditu. Saistībā ar Energoefektivitātes likuma prasībām Ministru kabinets 2016.gada 26.jūlijā pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.487 „Uzņēmumu energoaudita noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā veic uzņēmumu energoauditu – procedūru, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā pārskatā. AS “RĪGAS SILTUMS” energoaudits tika uzsākts 2015./2016.finanšu gadā un pabeigts 2016./2017.finanšu gadā. Energoaudita rezultātā tika izstrādāta uzņēmuma enerģijas bilance, kā arī (saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10.panta 8.punkta prasībām) ierosināti trīs energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, kas jāveic līdz 2020.gada 1.aprīlim:

  1. Darbnīcu ēkās esošo kvēlspuldžu nomaiņa pret 8W LED spuldzēm;
  2. Vienotas uzņēmuma ēkās patērētās enerģijas uzskaites sistēmas izveide;
  3. Uzņēmuma ēku energopārvaldnieka amata izveide vai pienākumu deleģēšana kādai no atbildīgajām struktūrām uzņēmumā.

Enerģijas ietaupījumu katalogs

Ekonomikas ministrija atbilstoši 2016. gada 11. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 4. punktam ir izstrādājusi enerģijas ietaupījumu katalogu, lai atvieglotu energoefektivitātes pasākumu īstenošanas rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu uzskaiti. Katalogs tika izstrādāts, par paraugu ņemot Dānijas ietaupījumu katalogu „Standardværdikatalog for energibesparelser” (2014. gada augusta versiju) un iesaistot nozares asociācijas, energoauditorus un citus sadarbības partnerus. Kataloga izstrādē iesaistījās arī AS „RĪGAS SILTUMS” speciālisti. Enerģijas ietaupījumu katalogs ietver atsevišķus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar sasniedzamajām enerģijas ietaupījuma standartvērtībām. Katalogā iekļautas sadaļas: apgaismojums, apkure (karstais ūdens) un ēkas, iekārtas, informatīvie pasākumi, transports, ventilācija. Enerģijas ietaupījumus no pasākumiem ir iespējams apskatīt, gan kompaktā veidā, mainot parametrus šūnās, kas ir iekrāsotas zilā krāsā, gan izvērstā veidā, lai labāk atrastu pasākumu ar vislielāko enerģijas ietaupījumu. Tā datus iespējams izmantot, lai aprēķinātu enerģijas ietaupījumu pēc paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metodes.