Jūs atrodaties šeit

Vēsture

Rīgas centralizētās siltumapgādes vēsture
 
1952.gads. Pirmās siltumtrases projektēšanas darbu uzsākšana. Tās celtniecības darbus veica vienlaicīgi ar Rīgas TEC -1 būvniecību.
 
1956.gads. Siltumcentrāle "Andrejsala" (Rīgas VRES) uzsāka Rīgas Jūras tirdzniecības ostas dzīvojamo ēku masīva siltumapgādi.
 
1958.gads. Lai nodrošinātu siltumtīklu celtniecības uzraudzību un to ekspluatāciju, 1958.gada sākumā tika izveidots Rīgas termoelektrocentrāles (TEC-1) siltumtīklu cehs, kuru 1959.gada janvārī pārveidoja par Rīgas pilsētas siltumtīklu cehu LATVENERGO sastāvā.
 
1958.gada 3.novembris. Pirmās siltumtrases nodošana ekspluatācijā. Par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva VEF un Vagonu būves rūpnīca.
 
1959.gads. Siltumtrases tiek pagarinātas līdz Matīsa ielai. Rīgas pilsētas siltumtīklu ceha vajadzībām uzbūvēja ražošanas bāzi Cēsu ielā 3. Šajā laikā tas apkalpoja 2,3 km siltumtīklu, kuriem bija pieslēgti 89 abonenti. Tiem piegādātās siltumenerģijas daudzums 1959.gadā bija 47,5 tūkst. Gcal.
 
1960.gads. Pirmā siltumtrase tiek pagarināta līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
 
1961.gada 1.jūnijs. Uz Rīgas pilsētas siltumtīklu ceha bāzes kā patstāvīga organizācija tika izveidoti "Rīgas siltumtīkli". 1972.gadā to pārveidoja par Termofikācijas un centralizētās siltumapgādes pārvaldi, bet 1992.gadā - par Termofikācijas pārvaldi, kura darbojas LATVENERGO sastāvā.
 
1966.gads. Paplašinoties centralizētās siltumapgādes sistēmai, tika izveidota Rīgas pilsētas Dzīvokļu pārvaldes siltumsaimniecības direkcija, bet 1971.gadā - Rīgas pilsētas siltumtīklu uzņēmums "Siltums", kurš apkalpoja ēku iekšējās siltumsistēmas un daļu no sadales tīkliem. 1992.gadā to reorganizēja, nodibinot atsevišķu rajonu pašvaldību siltumuzņēmumus, kuri veica tās pašas funkcijas.
 
No 1966.gada līdz 1974.gadam. Sakarā ar jaunu rūpniecības uzņēmumu un dzīvojamo masīvu celtniecību bija nepieciešams palielināt siltumražošanas jaudas. Papildus tika uzbūvētas vairākas siltumcentrāles: "Ķengarags", "Daugavgrīva", "Imanta" un "Ziepniekkalns", kā arī rekonstruētas un modernizētas atsevišķiem uzņēmumiem piederošās katlumājas "Zasulauks" un "Vecmīlgrāvis", kuras tiek iekļautas centralizētā siltumapgādes sistēmā.
 
1974.gads. Rīgai siltumu sāk piegādāt TEC-2.
 
1983.gads. Lai nodrošinātu stabilu siltumsistēmu darbību, tika izveidota automatizēta dispečeru vadības sistēma.
 
1996.gada 14.marts. Pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums - akciju sabiedrība "RĪGAS SILTUMS", kurš savu darbību uzsāka tā paša gada 1. maijā. Jaunizveidotajai akciju sabiedrībai tika nodotas privatizējamās valsts a/s "LATVENERGO" Termofikācijas pārvaldes, Rīgas pilsētas pašvaldību siltumapgādes un citu siltumsistēmu apkalpojošo uzņēmumu funkcijas.
 
1997.gads. Uz visām AS "RĪGAS SILTUMS" siltumenerģijas realizācijas robežām ir uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji un norēķini par siltumenerģiju pilnībā notiek pēc siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem.
 
1999.gads. Ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu izstrādāts Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts un tika īstenots demonstrācijas projekts - piecu centrālo siltumpunktu likvidācija un 15 individuālo siltummezglu izbūve.
 
2001.gads. Izveidots Klientu palīdzības dienesta bezmaksas tālrunis 80 0000 90, pabeigta centrālo siltumpunktu likvidācijas programma. Rīgas siltumapgādes sistēmā likvidēti visi 170 centrālie siltuma punkti un uzstādīti vairāk par 2,5 tūkstošiem individuālo siltummezglu.
 
2002.gads. Turpināta individuālo siltummezglu nomaiņas programma, to kopējais skaits sasniedz 3458. Slēgtas četras vidēja lieluma katlumājas Pārdaugavā, izbūvējot siltumtīklus līdz siltumcentrālei "Imanta". Uzsākts darbs pie siltumcentrāles "Imanta" pārveidošanas darbam koģenerācijas režīmā.
 
2003.gads. Darbu uzsācis pirmais uzņēmuma siltumavots, kas darbojas koģenerācijas režīmā - katlumājā Viestura prospektā uzstādīts gāzes dzinējs ar elektrisko jaudu 0,5 MW. Lai paaugstinātu siltumapgādes drošību Rīgas centrā, kā arī, ņemot vērā a/s "Latvenergo" plānus slēgt siltumcentrāli "Andrejsala", izbūvēts saistvads, kas savieno siltumtīklus Kr.Valdemāra un Skanstes ielu rajonā ar siltumtīkliem pilsētas centrā.
 
2004.gads. Pēc siltumcentrāles "Daugavgrīva" rekonstrukcijas darbu uzsācis tvaika turbīnas koģenerācijas bloks, turpinās darbs pie koģenerācijas stacijas izveides siltumcentrālē "Imanta". Uzsākts darbs pie siltumskaitītāju datu automatizētas nolasīšanas sistēmas izveides.
 
2005.gads. Likts pamatakmens siltumcentrāles "Imanta" koģenerācijas blokam, saņemta un uzstādīta lielākā daļa iekārtu elektroenerģijas ražošanai. Jauno būvniecības projektu attīstītāji arvien vairāk novērtē uzņēmuma piedāvājuma izdevīgumu, pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādes sistēmai – kopējā jaunajiem klientiem pieslēgtā siltumslodze ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā iepriekšējā gadā, jauno klientu skaits pieaudzis gandrīz divas reizes.
 
2006.gads. Nodots ekspluatācijā siltumcentrāles "Imanta" koģenerācijas bloks.
 
2007.gads. Turpinājās siltumcentrāles „Imanta” modernizācija - pabeigta atlikušo divu ūdenssildāmo katlu KVGM-100 Nr.4 un Nr.5 modernizācija ar frontālo ekrānu nomaiņu un četru modernu  automatizēto firmas „TODD” (ASV) zema līmeņa NOx degļu uzstādīšanu. Vienlaicīgi veikti vides aizsardzības pasākumi, uzstādot nepārtrauktās kaitīgo izmešu monitoringa sistēmas, kā arī realizējot trokšņu slāpēšanas pasākumus.
 
2009.gads. Realizēta koģenerācijas stacijas celtniecība katlumājā Keramikas ielā 2a, uzstādot divus gāzes dzinējus ar kopējo elektrisko jaudu 2,4 MW. Katlumājā Keramikas ielā 2a uzstādīti kondensācijas ekonomaizeri abiem ūdenssildāmajiem katliem, kā rezultātā katlu lietderības koeficients pārsniedz 100%. Pēc saistvada izbūves starp katlumājām Gobas ielā 33a un Keramikas 2a paaugstinājusies siltumapgādes drošība Bolderājā, vienlaikus nodrošinot optimālu koģenerācijas iekārtu noslodzi. Siltumcentrālē „Imanta” ūdenssildāmajam katlam Nr.3 uzstādīts  kondensācijas ekonomaizeris, paaugstinot katla lietderības koeficientu virs 100%.
 
2010.gads. Siltumcentrālē „Imanta” uzstādīts siltumsūknis, kas dod iespēju utilizēt koģenerācijas energobloka palīgsistēmu dzesēšanas ūdeni ar siltumjaudu 2 MW. Projekta realizācijas rezultātā ir paaugstināta koģenerācijas energobloka darbības efektivitāte. Modernizēta siltumcentrāles „Imanta” ūdens ķīmiskās attīrīšanas sistēma, kas dod iespēju izmantot ekonomaizera kondensātu (sajaucot ar pilsētas ūdeni), samazinot pilsētas ūdens patēriņu. Pabeigta siltumcentrāles „Vecmīlgrāvis”  biokurināmo katlu uzstādīšana ar siltumjaudu 2x7 MW. Modernizācijas projekta realizācija palielināja biokurināmā izmantošanas daļu kopējā AS „RĪGAS SILTUMS” ražošanas apjomā no 2,2% uz 6,4%. Paralēli biokurināmo katlu izbūvei, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, tika realizēta ūdenssildāmo katlu nomaiņa, uzstādot jaunus gāzes ūdenssildāmos katlus ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu 3x16,4 MW. Katlumājā Bauskas ielā 207a veikta kondensācijas ekonomaizeru izbūve diviem ūdenssildāmajiem katliem, paaugstinot katlumājas lietderības koeficientu no 94% līdz 104-105%.
 
2011.gads. Uzsākta siltumcentrāles „Ziepniekkalns” biokurināmā koģenerācijas iekārtu izbūve ar elektrisko jaudu 4 MW. Siltumcentrālē „Vecmīlgrāvis” veikta vadības sistēmu un palīgiekārtu rekonstrukcija, uzstādot siltumakumulācijas tvertnes. Noslēgts līgums par siltumcentrāles „Zasulauks” biokurināmā katla ar siltuma jaudu 20 MW izbūvi.
 
2012.gads. AS „RĪGAS SILTUMS” 20.aprīlī noslēdza līgumu ar valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra” par projekta „Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem siltumcentrālē „Vecmīlgrāvis”” īstenošanu, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsta finansējumu 40% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Plānotās projekta attiecināmās izmaksas ir 476 370 lati, no tiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda plānotais finansējums ir 190 548 lati.
Dūmgāzu kondensators nodots ekspluatācijā.
 
2013.gads. Biokurināmā katlumājas „Zasulauks” atklāšana, siltuma jauda 20 MW. Siltumenerģijas ražošanā izmanto biokurināmo - koksnes šķeldu. Jaunā katlu māja darbosies bez pastāvīga apkalpojošā personāla. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
Atklāta siltumcentrāle „Ziepniekkalns” viena no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kurā koģenerācijas procesā kā kurināmo izmanto šķeldu. Tās siltuma jauda ir 22 MW, bet elektriskā jaudu 4 MW. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
 
2014.gads. AS „RĪGAS SILTUMS” un SIA „Enerģijas Risinājumi” dibina siltumenerģijas kopuzņēmumu SIA „Rīgas BioEnerģija”, kas attīstīs biokurināmā katlumājas celtniecības projektu. Attīstot projektu, iecerēts samazināt siltuma cenu Rīgā  līdz 5%!